Asfaltēšanas tehnoloģija
Uz vienu asfalta ieklājēju ir nepieciešami plus-mīnus trīs veltņi, lai paspētu veikt nepieciešamo sablīvējumu un izpildītu tehnoloģisko procesu pēc iespējas kvalitatīvāk, jo asfalta blīvēšana ir jāpaspēj paveikt, kamēr asfalts ir noteiktā temperatūrā. Tāpēc katram veltnim ir savs darbs, kas tam ir jāizdara aiz asfalta ieklājēja – jāpanāk priekšsablīvējums, sablīvējums, vai gludums. Latvijā, protams, gadās, ka ir arī tikai divi veltņi uz vienu asfalta ieklājēju, jebkurā gadījumā – viens veltnis to vienkārši nevar paspēt. Veltņu skaits ir atkarīgs arī no asfalta ieklājēja – cik metrus platumā tas vienā reizē "ievelk" – 3, 4 vai 7 metrus, jo arī no tā būs atkarīgs, cik veltņus vajadzēs. Ja asfalta ieklājējs "ievelk" 7 metrus, tad varbūt tam aizmugurē vajadzēs 4, vai pat 5 veltņus.
Kad asfaltu klāj, tam, atkarībā no markas, temperatūra ir ap 150-170 grādiem. Ar dinamisko blīvēšanu, vibrāciju, asfaltu var blīvēt līdz 100 – 90 grādiem, ar oscilāciju līdz ~80 grādiem. Ja temperatūra ir zemāka, tad vairs dinamiski blīvēt nedrīkst, tad var tikai braukt pāri statiski. Savukārt, uz pārāk karsta asfalta arī nedrīkst braukt virsū – tas ir pārāk mīksts un plastisks, tas stiepjās, stumjās, zaudē savu struktūru, tad mēs ar veltņiem to drīzāk plēšam, un arī veltņi par dziļu iegrimst. Arī šo tehnoloģiju mēs mācam operatoriem – ne tikai, kā ar mūsu tehniku strādāt, bet arī pašu tehnoloģisko procesu asfalta ieklāšanai.
Kā Jūs teiktu pēc savas pieredzes – kas ir biežākās kļūdas, kuras operatori pieļauj asfaltēšanas procesā?
Skatoties, kurš operators. Iespēju kļūdīties šajā procesā ir ļoti daudz – sākot no frēzējuma, līdz pašam gala procesam, kad jaunais asfalts tiek sablīvēts. Arī jānofrēzē ir pareizi. Katram operatoram šajā procesā ir iedots konkrēts darbs. Ja ir iedots uzdevums nofrēzēt taisni, 3 cm biezumā, bet operators nofrēzē "jumtiņā", un tas, kurš klāj asfaltu, savukārt, zina, ka viņam jāieklāj 5 cm asfalts, tad viņš neklās biezāk, jo tās būs papildus izmaksas – materiāla tonnas, par kuru netiks samaksāts. Ja uz nepareizi nofrēzēta klās paredzēto asfalta biezumu, tad būs problēmas. Tā ka, šeit ir, pirmkārt, komandas darbs – no nepareizi padarītā cieš visi pārējie. Arī izlabot to pieļauto kļūdu nav nemaz tik vienkārši, jo par to kādam būs jāmaksā. Attiecībā uz kļūdu labošanu, ir svarīgi, kad to kļūdu pamana – ja pirms asfalta klāšanas, tad ir vēlreiz jāfrēzē, un ir papildus izmaksas no atkārtotas frēzēšanas. Taču, ja process jau bija tik tālu, ka tika ieklāts jaunais asfalts un tika arī noveltņots, tad, lai izlabotu pieļauto kļūdu, ir atkal jānofrēzē, atkal jāklāj un atkal jāveltņo... un tad ir pavisam slikti.
Protams, neviena no šīm lietām neietekmē mūs, kā Wirtgen pārstāvjus tiešā veidā. Ja tiek pieļautas kļūdas darba procesā, tad tās, pirmkārt, ir klienta problēmas. Taču, ja šādas kļūdas gadās bieži, tad klientam samazinās ieņēmumi, kas atsaucas uz viņa spēju un vēlmi atjaunot savu tehnikas parku, remontēt vai iegādāties jaunas tehnikas vienības, tādā veidā ietekmējot arī mūs. Tādēļ mēs noteikti esam ieinteresēti, lai klienta operatori gan mūsu tehniku, gan tehnoloģiskos procesus pārzinātu pēc iespējas labāk.
Asfaltēšanas procesa tehnikas vienības – frēzes, asfalta ieklājējus un veltņus – ir iespējams aprīkot ar t.s. operatora asistējošām sistēmām, kuras palīdz monitorēt šo tehnoloģisko procesu. Vai tas palīdz novērst kļūdas?
Jā, protams, šīs 2D un 3D tehnoloģijas ir pieejamas, taču uzņēmumam tās ir atkal papildus izmaksas. Tādu 2D vai 3D sistēmu uzlikt uz, piemēram, asfalta ieklājēja, nav tas pats, kā uzlikt to uz, teiksim, buldozera, kur nav nepieciešama tāda precizitāte. Tādēļ, pirmkārt, uz visām asfaltēšanas iekārtām ir parastā, bāzes automātika – tajā var iestatīt, teiksim, frēzēšanas dziļumu. Ja mēs runājam par lielā izmēra frēzēm – sākot no 1m – 2m platumā, tām vienmēr ir šī automātika. Klients, protams, vienmēr var izvēlēties papildus vēl uzlaboto automātiku, kas ir multipleksi, sonic sensori, mehāniskie sensori – šie sensori ir iestrādāti cilindros, cilindri atrodas uz asfalta frēzes sānu malām, kuras vienmēr slīd pa asfaltu un kopē to virsmu, pa kuru slīd. Lielajām frēzēm šī vienkāršā automātika vienmēr ir.
Tad, pamatā tomēr no operatora meistarības būs atkarīgs, vai viņš ar pirmo reizi nofrēzēs tā, kā vajag?
Jā, operatora meistarība ir nepieciešama visur. Un pieredze. Jo šeit bez pieredzes nevar. Tā pieredze ir jāiegūst, un tā ir jāiegūst uz ceļa, darba procesā, pieredzi nevar iegūt tikai klausoties. Mēs varam stāstīt, runāt, zīmēt grafikus, zīmēt līnijas – kas, kur, kā... un tas ir vajadzīgs, bet bez pieredzes tā ir tikai teorija. Daba ir daba. Dabā ir savi apstākļi, un arī katram cilvēkam ir dažādas dienas. Katram operatoram, darot savu darbu, ir jābūt uzmanīgam, koncentrētam uz to, ko viņš dara, ir jādomā līdzi. Ja cilvēks savu koncentrēšanos zaudē, vienkārši dara, nu tad... sanāk, kā sanāk.
Tādēļ – vēl viena lieta, ko mēs piedāvājam saviem klientiem, ir operatoru apmācības – gan asfalta ieklājēju operatoriem un veltņotājiem, gan asfalta frēzes operatoriem. Faktiski uz visiem mūsu pārstāvētajiem produktiem mēs varam veikt klientu apmācības – gan par to, kā pareizi strādāt ar šo tehnikas vienību, gan arī par to, kā pareizi veikt tieši pašu, piemēram, asfalta ieklāšanas vai frēzēšanas procesu. Kāds ir pareizs tehnoloģiskais process – kas jāņem vērā, kā jāuzsāk, kā jānobeidz, kā sensori jālieto, visi uzstādījumi, utt. Šīs apmācības ir pieejamas gan pie tehnikas piegādes, gan kā atsevišķs pakalpojums, kuru mēs ziemas periodos piedāvājam klientiem. Pēc apmācības klienta darbinieki saņem sertifikātus, kur ir norādītas apmācību tēmas un stundu skaits. Ja klients vēlas, mēs varam šīs apmācības veikt arī Wirtgen Group rūpnīcās.
